“Klāt” ir kā saruna pašam ar sevi - par vēlmi nepazaudēt saikni laikā, kad viss apkārt ir skaļš un nenotverams. Tā ir ilgošanās pēc vienkāršas, bet patiesas tuvības - pēc klātbūtnes, kas nomierina, piepilda un atgādina, ka viss svarīgais jau ir tepat blakus.